„VIASAT Sport Baltic”, izmantojot ekskluzīvas tiesības, piedāvā vēl nebijušu iespēju vērot Eiropas spēcīgākā nacionālā futbola čempionāta – Anglijas futbola Premjerlīgas spēles, kā arī sekot Latvijas uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošā kluba „Blackpool” gaitām angļu futbola augstākajā divīzijā!

„Barclays” Premjerlīgas spēles komentē: Aizvars Zahārovs, Jānis Vuguls, Anatolijs Kriepāns, Ilvars Koscinkēvičs un Oskars Morozovs.

Līgas vēsture

„Barclays” Premjerlīga ir Anglijas augstākā profesionālā futbola līga.

1990./1991.gada sezonas beigās tika publiskota ideja par jaunas Anglijas futbola augstākās līgas izveidi, lai piesaistītu vairāk finansiālo līdzekļu, iegūstot neatkarību no Futbola Asociācijas un Futbola Līgas. 1991.gada 17.jūlijā klubi, kas pārstāvēja Anglijas Pirmo divīziju parakstīja vienošanos, kas paredzēja jaunās organizācijas darbības pamatprincipus, nosaucot to par Futbola Asociācijas Premjerlīgu (FA Premier League). 1992.gadā 22 Pirmās divīzijas klubi izstājās no Futbola Līgas, un tā paša gada 27.maijā tika dibināta FA Premjerlīga.

FA Premjerlīgu dibināja 22 klubi: „Arsenal”, „Aston Villa”, „Blackburn Rovers”, „Chelsea”, „Coventry City”, „Crystal Palace”, „Everton”, „Ipswich Town”, „Leeds United”, „Liverpool”, „Manchester City”, „Manchester United”, „Middlesbrough”, „Norwich City”, „Nottingham Forest”, „Oldham Athletic”, „Queens Park Rangers”, „Sheffield United”, „Sheffield Wednesday”, „Southampton”, „Tottenham Hotspur” un „Wimbledon”.

Formāts

Premjerlīgā spēlē 20 komandas, vienā sezonā, no augusta līdz maijam, aizvadot divu apļu turnīru, katra ar katru tiekoties divas reizes – savā laukumā un pretinieka laukumā, katrai komandai sezonā aizvadot 38 spēles.

Komandas, kas sezonas beigās ieņēmušas pirmās četras vietas, kvalificējas UEFA Čempionu līgas turnīram – trīs pamatturnīram, ceturtā trešajai kvalifikācijas kārtai. Piektās vietas ieguvēji kvalificējas UEFA Eiropas līgai. Eiropas līgai var kvalificēties arī sestās un septītās vietas ieguvēji, ja Anglijas un Līgas kausa ieguvēji ir kvalificējušies Čempionu līgai.

Komandas, kas ieņem pēdējās trīs vietas, Premjerlīgu pamet, lai spēlētu „npower Championship” līgā.

Rekordi:

Visvairāk līgas čempionu titulu (kopš 1992.gada)

11 „Manchester United”
3 „Arsenal”, „Chelsea”
1 „Blackburn Rovers”

Mājas lapa: premierleague.com

Izmantotie fotoresursi: soccerpitch.co.za, gfdb.com.

2010. gada sezonā tikai „Viasat Sport Baltic” kanālā varēsi vērot nozīmīgākās un prestižākās auto sacīkstes pasaulē – F1. Mihaels Šūmahers, Fernando Alonso, Felipe Massa, Džensons Batons un Lūiss Hamiltons – šo F-1 pilotu vārdi komentārus neprasa. Labākie braucēji, nozīmīgākie autoražotāji un aizraujošas sacīkstes „Viasat Sport Baltic” kanālā! Skaties gan treniņbraucienus, gan kvalifikāciju, gan pašas sacīkstes tiešraidē.

Formula1 sacensības komentē: Aldis Putniņš, Jānis Janševics un Jānis Heisenbergs.

VIASAT Sport Baltic nodrošina VIASAT abonentiem daudzveidīgas starptautiskas un vietēja mēroga sporta pārraides populārākajos sporta veidos, tajā skaitā arī hokejā, futbolā un basketbolā.

Kopumā Viasat Sport Baltic rāda līdz pat 1600 sporta tiešraižu stundām gadā. Visas spēles tiek komentētas latviešu valodā.

VIASAT Sport Baltic kanālu var redzēt, pieslēdzot „Viasat Zelta paketi”, kurai pieteikties varat ŠEIT.

Šīs sporta motociklu sacensības tiek dēvētas par pirmās formulas sacensībām uz diviem riteņiem. Keisija Stounera un Valentino Rosi nerimstošās bezkompromisa cīņas par čempionu titulu „Viasat Sport Baltic” ekskluzīvajās tiešraidēs!

MotoGP sacensības komentē: Tāls Meļķis un Aldis Putniņš.

Moto GP („Moto Grand Prix”) ir pasaules motosacīkšu šosejā pa apli čempionāts, motosacīkšu augstākās klases sacensības. Sacensībās tiek izmantoti speciāli šim nolūkam konstruēti motocikli, speciāli auto un motosacīkstēm veidotās trasēs.

Vēsture

Moto GP ir senākās motosporta Pasaules čempionāta sacīkstes. Pirmo reizi tās tika aizvadītas 1949.gadā, tās rīkoja Starptautiskā motosporta federācija (FIM). Pirmajā čempionātā sacensības tika aizvadītas četrās klasēs – motocikliem ar dzinēja apjomu 500 сc, 350 сc, 250 сc un 125 сc. Piecdesmitajos gados Moto GP sacensībās dominēja Itālijas motociklu ražotāju komandas – „Mondial”, „Moto Guzzi”, „Gilera”, „MV Augusta”.Sešdesmitajos Moto GP ienāca japāņu motociklu ražotāju, tādi kā „Honda”, „Suzuki”, „Yamaha” komandas.

Gadu gaitā motocikliem tiek aizvadītas sacensības dažādās klasēs, kas pamatojas uz dzinēja darba tilpumu, un vienā klasē motocikliem ar blakusvāģi. Motocikliem ir pārstāvētas 50cc, 125cc 80cc, 250cc, 350cc un 500cc klases un 350cc un 500cc blakusvāģiem. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados visās klasēs dominēja četrtaktu dzinēji. Sešdesmitajos gados divtaktu dzinēji sāka iesakņoties mazākās klasēs. Septiņdesmitajos gados divtaktu dzinēji aizēnoja četrtaktu motorus visās klasēs. 1979.gadā „Honda” veica mēģinājumu atgriezt četrtaktu dzinēju augstākajā klasē ar „NR500”, bet šis projekts izgāzās, un jau 1983.gadā „Honda” uzvarēja ar divtaktu 500cc dzinēju. 50cc klase tika aizstāta ar 80cc klasi, līdz izzuda pavisam deviņdesmitajos. 350cc klase pazuda astoņdesmitajos. Blakusvāģu sacensības tika svītrotas no Pasaules čempionāta deviņdesmitajos, samazinot klašu skaitu līdz trim – 125cc, 250cc, un 500cc.

Šobrīd Moto GP sacensībās tiek aizvadītas trijās klasēs – motocikliem ar dzinēja apjomu 125cc, Moto 2 (250cc) un GP (800cc).

Formāts

Moto GP viena posma sacensības noris visu nedēļu, kurā tiek aizvadītas sacensības katrā no trim klasēm. Triju dienu laikā tiek aizvadīti divas brīvo treniņbraucienu sesijas, kvalifikācijas sesija un sacīkstes.

Pirms sacensību sākuma motobraucēji sastājas starta pozīcijā, pa trim katrā rindā (Moto2 un 125cc klasēs pa četriem). Starta vietu kārtību nosaka kvalifikācijas sesijas rezultāti – ātrāko rezultātu uzrādījušais pilots ieņem pirmo vietu („pole position”).

Sacensību garums var atšķirties no 95 līdz 130km, to ilgums parasti ir aptuveni 40-45 minūtes. Sacīkšu laikā tiek veikti „pitstopi”, kuru laikā komandu mehāniķi ar bolīdiem veic tehniskas manipulācijas.

Katrā sezonā motobraucēji cīnās par Pasaules čempionu titulu, komandas – par konstruktoru kausu. Motobraucēji katrā posmā saņem punktus atkarībā no ieņemtās vietas, savukārt konstruktoru kausa ieskaitē komandas saņem punktus tikai par to braucēju, kurš ieņēmis augstāku vietu. Visas komandas tiek pārstāvētas ar diviem motobraucējiem.

Katrā posmā punkti tiek sadalīti šādi:

1.vieta - 25 punkti
2.vieta - 20
3.vieta - 16
4.vieta - 13
5.vieta - 11
6.vieta - 10
7.vieta - 9
8.vieta - 8
9.vieta - 7
10.vieta - 6
11.vieta - 5
12.vieta - 4
13.vieta - 3
14.vieta - 2
15.vieta – 1

Sezonas beigās par čempionu kļūst tas motobraucējs, kas guvis visvairāk punktu, ja tas neļauj noteikt vienu uzvarētāju, tiek ņemts vērā uzvaru skaits, taču, ja arī tas neļauj noteikt uzvarētāju, tad tiek ņemts vērā datums, kurā izcīnīta pēdējā uzvara, priekšroku dodot nesenākai uzvarai.

Rekordi

Visvairāk čempionu titulu

Džakomo Agostini – 15
Andžels Nieto – 13
Maiks Heilvūds, Karlo Ubiali – 9
Valentino Rossi, Fils Rīds, Džons Sartīss – 7

Visvairāk uzvaru

Džakomo Agostini – 68
Maiks Dūens, Valentino Rossi – 54
Maiks Heilvūds – 37
Edijs Lausons – 31
Kevins Švancs – 25

Visvairāk punktu

Valentino Rossi – 2773
Maiks Dūens – 2298
Makss Biadži – 2294
Loriss Kapirossi – 2054

Mājas lapa: www.motogp.com
 

Izmantotie fotoresursi: motogp-galleries.blogspot.com, startriding.com, qmrf.com.

Visi nozīmīgākie ATP „Master” 1000, 500 un 250 punktu turnīri vienā kanālā ar visām lielākajām pasaules tenisa zvaigznēm! Latvijas labākā tenisista Ernesta Gulbja gaitām seko televīzijas kanālā „Viasat Sport Baltic”.

Tenisa sacensības komentē: Pēteris Siksnis un Māris Rozentāls.

Profesionālo tenisistu asociācija ATP tika dibināta 1972.gadā ar mērķi aizstāvēt un pārstāvēt profesionālo tenisistu intereses.

Turnīri

ATP tenisa turnīri sastāv no piecu kategoriju sacensībām:

1.„Masters Cup” (tiek rīkots sadarbībā ar Starptautisko Tenisa federāciju, ITF)
2.„ATP 1000” sērija (līdz 2009.gadam saucās „Masters” sērija)
3.„ATP 500” sērija (līdz 2009.gadam saucās „International Series Gold Tournaments”)
4.„ATP 250” sērija (līdz 2009.gadam saucās „International Series Tournaments”)
5.„Challenger Tournaments”

Pirmo četru kategoriju turnīri ir ATP tūres oficiālas sacensības, bet „ATP Challenger Series” turnīri ir paredzētu jaunajiem tenisistiem. Tenisisti par piedalīšanos „Challenger” turnīros saņem punktus, kas tiek uzskaitīti ATP reitingā, taču uzvaras šajos turnīros netiek pieskaitītas pie ATP „tituliem” un šās kategorijas sacensības nav iekļautas ATP Tūres pamatkalendārā.

„Grand Slam” turnīri, lai arī ir iekļauti ATP tūres kalendārā un ir tajos nopelnītie punkti ir ļoti svarīgi ATP reitingā, tomēr formāli neskaitās ATP tūres sastāvdaļa.

Turnīri „Satellite tournaments” un „Future Tournaments” kalpo kā profesionālo turnīru sākumstadija, tajos izcīnītie punkti tiek pieskaitīti ATP reitingam, taču neskaitās ATP tūres sastāvdaļa, tos organizē ITF.

Bez individuālajiem ATP turnīriem, katru gadu tiek aizvadīts arī Komandu Pasaules kausa izcīņas turnīrs („World Team Cup”), kurā piedalās astoņu valstu komandas, kuru pārstāvji iepriekšējā gadā uzrādījuši labākos rādītājus ATP reitingā.

ATP organizē turnīrus arī veterāniem „Čempionu tūre” („Tour of Champions”), kuros piedalās sava laika labākie tenisisti.

ATP sezonas kalendārs aptuveni atbilst kalendārajam gadam – pirmās sacensības notiek janvāra sākumā, noslēdzošās – „Masters Cup”, tiek aizvadītas novembrī. Decembris ir brīvlaika mēnesis.

ATP reitings

ATP reitings ir oficiāla, ik nedēļu atjaunojama tenisistu panākumu uzskaites sistēma. Sākot ar 2009.gadu sistēmā ir ieviestas izmaiņas.

Katram sportistam ATP reitingā tiks skaitīti maksimāli 18 sezonas laikā aizvadīto turnīru rezultāti. „Masters Cup” tiks pieskaitīts kā 19.turnīrs astoņiem tenisistiem, kas būs izcīnījuši tiesības tajā piedalīties.

Tenisistiem, kas atbilstoši reitingam ir izcīnījuši tiesības spēlēs „Grand Slam” turnīros un „ATP Masters” turnīros, punkti par šiem turnīriem tiks ieskaitīti obligātā kārtā pat tad, ja sportisti atteiksies no dalības tajos, neatkarīgi no iemesliem. Nepiedalīšanās gadījumā turnīrs tiek ieskaitīts 18 turnīru skaitā, par ko tenisists saņem 0 punktus.

Punkti ATP reitingā tiek uzskaitīti atbilstoši precīzi izstrādātai punktu uzskaites sistēmai.

Latvijas tenisisti, kas piedalās ATP turnīros

Ernests Gulbis
Andris Juška
Adrians Žguns
Deniss Pavlovs
Kārlis Lejnieks
Oskars Vaskis

Rekordi

Visvairāk uzvaras ATP turnīros

Džimijs Konors (ASV) – 109
Ivans Lendls (Čehoslovākija/ASV) – 94
Džons Makinrojs (ASV) – 77
Pīts Samprass (ASV)– 64
Bjerns Borgs (Zviedrija) - 63
Giljermo Vilass (Argentīna) un Rodžers Federers (Šveice) – 62
Andrē Agasi (ASV) – 60
Ilie Nastase (Rumānija) – 57
Boriss Bekers (Vācija) – 49

Mājas lapa: www.atpworldtour.com

Izmantotie fotoresursi: blog.taragana.com, letsgodigital.org.

„Viasat Sport Baltic” ekskluzīvi piedāvā sekot Eiropas klubu futbola prestižākās trofejas izcīņas turnīram, kurā Eiropas klubu sastāvos mirdz pasaules līmeņa mūsdienu futbola zvaigznes.

UEFA Čempionu līgas spēles komentē: Jānis Vuguls, Ilvars Koscinkēvičs, Oskars Morozovs, Aivars Zahārovs un Anatolijs Kreipāns.

Vēsture

Kausa izcīņas turnīrs pēc franču žurnāla „L’Equipe” žurnālista Gabriela Ano ieteikuma pirmo reizi tika aizvadīts 1955./1956.gada sezonā. Sākotnēji tā nosaukums bija „Eiropas Čempionu klubu kausa izcīņa”, saīsinājumā „Eiropas kausa izcīņa”.

Sākotnēji kausa izcīņa notika pēc izslēgšanas turnīra principa, kad divas komandas aizvadīja divas savstarpējas spēles, pēc kā komanda, kas divu spēļu summā bija guvusi vairāk vārtu, kvalificējās nākamajai kārtai.

Līdz 1992.gadam kausa izcīņai kvalificējās komandas, kas bija uzvarējušas nacionālajā čempionātā, kurām pievienojās iepriekšējās sezonas Eiropas kausa īpašnieki.

1992./1993.gada sezonā turnīra formāts tika pārveidots un tā nosaukums tika nomainīts uz „UEFA Čempionu līga”. Kausa izcīņas turnīrs piedzīvojis vairākas formāta maiņas.

No 1960.līdz 2004.gadam ČL uzvarētāji „Starpkontinentālā kausa izcīņas” spēlē tikās ar „Copa Libertadores” ieguvējiem no Dienvidamerikas. Uzvarētāji automātiski kvalificējās FIFA Pasaules klubu kausa izcīņas turnīram.

Formāts

Kopš 2009.gada turnīrs sastāv no trim kvalifikācijas kārtām, izslēgšanas kārtas, grupu turnīra, astotdaļfināla, ¼ fināla, ½ fināla un fināla. Kvalifikācijas turnīra izslēgšanas kārtas uzvarētājkomandas kvalificējas Čempionu līgas grupu turnīram, zaudētāji - Eiropas līgas grupu turnīram. Grupu turnīra divas pirmās komandas no katras grupas kvalificējas astotdaļfinālam, trešās vietas ieguvējas turpina cīņu Eiropas līgas turnīrā, bet ceturtās vietas ieguvējiem Eirokausu sezona ir beigusies. Gan kvalifikācijas turnīrā, gan izlēgšanas turnīrā komandas, sadalītas pāros, aizvada pa divām savstarpējām spēlēm – vienu savā laukumā, otru izbraukumā, uzvarētāji divu spēļu summā kvalificējas nākamajai kārtai. Finālā tiek aizvadīta viena spēle neitrālā laukumā.

Komandu skaits, kas piedalās ČL tiek noteikt pēc katras valsts UEFA koeficienta. Šobrīd minimālais komandu skaits no vienas valsts ir viena, maksimālais – četras. Tāpat pēc valsts UEFA koeficienta tiek noteikts, no kuras kārtas cik komandas sāk dalību turnīrā.

Naudas balvas

UEFA piešķir 3 miljonus € katrai komandai, kas kvalificējusies ČL turnīram, 2.4 miljonus € saņem katra komanda, kas kvalificējas grupu turnīram, par katru uzvaru grupu turnīrā komanda saņem 600 tūkstošus €, par neizšķirtu – 300 tūkstošus €. Katra komanda, kas kvalificējas izslēgšanas turnīram, saņem 2.2 miljonus €, līdz ar to komanda, kas pārvarējusi grupu turnīru, vidēji no UEFA saņem 9.4 miljonus €. Katrs ¼ finālists saņem 2.5 miljonus €, ½ finālisti saņem vēl 3 miljonus €, vēl 4 miljonus € saņem fināla zaudētāji, bet kausa ieguvēji saņem 7 miljonus €. Aprēķināts, ka Eiropas top komandas vidēji no dalības ČL nopelna 38 miljonus €. Tāpat aprēķināts, ka Eiropas top klubs, kas uzvar ČL līgas turnīrā var nopelnīt līdz pat 110.35 miljonus €, šajā summā ietilpst dalības prēmijas, uzvaru prēmijas, daļa UEFA ieņēmumu, ko saņem komandas, biļešu ieņēmumi, komandu mārketinga ieņēmumi, ieskaitot sponsoru maksājumus un klubu preču tirdzniecības ieņēmumi, ēdienu un dzērienu tirdzniecības ieņēmumi un pieaugošā komandas vērtība.

Sponsori

Tāpat kā FIFA Pasaules kausa izcīņu, UEFA Čempionu līgu finansiāli atbalsta multinacionālas korporācijas.

Šā brīža turnīra lielākie sponsori ir: „Ford”, „Heineken”, „MasterCard”, „Sony”, „UniCredit”.

Rekordi

Visvairāk izcīnīti kausi (klubi)

„Real Madrid” – 9
„Milan” – 7
„Liverpool” – 5
„Bayern Munchen” un „Ajax” – 4
„Barcelona”, „Manchester United” un „Internazionale” – 3

Visvairāk izcīnīti kausi (valstis)

Itālija un Spānija – 12
Anglija – 11
Vācija un Nīderlande – 6

Visvairāk zaudējumi finālā (klubi)

„Juventus” un „Benfica” – 5
„Milan” un „Bayern Munchen” – 4
„Real Madrid” un „Barcelona” – 3

Visvairāk zaudējumi finālā (valstis)

Itālija – 14
Spānija – 9
Vācija – 8

Mājas lapa: www.uefa.com

Izmantotie fotoresursi: numberfail.wordpress.com, thesun.co.uk, telegraph.co.uk.

Daudzas šā brīža pasaules mēroga futbola zvaigznes savas gaitas uzsākušas tieši Francijas futbola čempionātā. „Viasat Sport Baltic” piedāvā sekot „Ligue 1” čempionāta translācijām visā čempionāta sezonas garumā.

"Ligue 1" spēles komentē: Ilvars Koscinkēvičs un Oskars Morozovs.

Vēsture

Francijas futbola 1.līga tika dibināta 1932.gadā un ir viena no divām Francijas profesionālajām līgām. Francijas profesionālajās līgās (1. un 2.līga) spēlē Francijas komandas, izņemot „AS Monaco”, kas pārstāv Monako firstisti.

Francijas futbola 1.līga ir viena no Eiropas spēcīgākajām futbola līgām, ieņemot piekto vietu aiz Anglijas Premjerlīgas, Spānijas „La Liga”, Itālijas A sērijas, un Vācijas Bundeslīgas.

Formāts

Francijas 1.līgā spēlē 20 komandas, kas aizvada divu apļu turnīru, katra ar katru aizvadot divas spēles – vienu savā laukumā, vienu viesos. Kopumā sezonā katra komanda aizvada 38 čempionāta spēles. Kopš 1995.gada tās trīs komandas, kas ieņem pēdējās trīs vietas turnīra tabulā, pamet 1.līgu un nākamajā sezonā tiek aizstātas ar 2.līgas trim labākajām komandām. Līdz 1995.gada, augstāko Francijas līgu pameta divas komandas, bet komanda, kas ieņēma trešo vietu no tabulas lejasgala, aizvadīja pārspēles par tiesībām spēlēt 1.līgā ar 2.līgas trešo spēcīgāko vienību.

Komandas, kas čempionāta noslēgumā ierindojušās pirmās trijās vietās, nākamajā sezonā pārstāv valsti UEFA Čempionu līgā, pie kam pirmās divas komandas automātiski kvalificējas grupu turnīram. Ceturtās un piektās vietas ieguvējas kvalificējas Eiropas līgai, tomēr arī sestās un septītās vietas ieguvējiem ir iespējas kvalificēties eirokausiem, atkarībā no snieguma Francijas kausa un Līgas kausa izcīņā.

Rekordi

Visvairāk izcīnītu čempionu titulu

10 „AS Saint-Etienne”
9 „Olympique de Marseille”
8 „FC Nantes”
7 „AS Monaco FC” un „Olympique Lyonnais”
6 „Stade de Reims” un „FC Girondins de Bordeaux”
4 „OGC Nice”
3 „Lille OSC”
2 „FC Sochaux-Montbéliard”, „FC Sète 34” un „Paris Saint-Germain FC”
1 „RCF Paris”, „CO Roubaix-Tourcoing”, „RC Strasbourg”, „AJ Auxerre”un „RC Lens”

Mājas lapa: www.ligue1.com

Izmantotie fotoresursi: liberovision.com, realmadrid200708.wordpress.com, chelseafcclips.blogspot.com.

Eiropas labākie basketbolisti, pārstāvot savu valstu izlases, savā starpā Eiropas čempionātā tiekas reizi divos gados. Nerets viesis šajos svētkos ir arī Latvijas basketbols gan vīriešu, gan sieviešu turnīros. „Viasat Sport Baltic” piedāvā Eiropas čempionātu spēļu tiešraides!

Eiropas basketbola čempionātu spēles komentē: Madars Bergmanis, Arvīds Rasa un Edgars Buļs.

Eiropas basketbola čempionāts, vai EuroBasket (vīriešu konkurencē) un Eurobasket Women (sieviešu gadījumā) ir nacionāli izlašu turnīrs, ko ik pārgadus organizē FIBA Europe.

Vēsture

Pirmais Eiropas čempionāts vīriešiem tika aizvadīts 1935.gadā un tiek regulāri tiek aizvadīts katru otro gadu kopš 1947.gada. Sieviešu Eiropas čempionāts pirmo reizi tika aizvadīts 1938.gadā un regulāri ik pārgadus tiek aizvadīts kopš 1950.gada. Abi turnīri, gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, kalpo kā kvalifikācijas turnīri FIBA Pasaules basketbola čempionātam un Olimpisko spēļu basketbola turnīram.

Kvalifikācija

EuroBasket turnīrā piedalās 16 komandas. Automātiski finālturnīram kvalificējas rīkotājvalsts izlase, vēl septiņas vietas iegūst valstsvienības, kas iepriekšējā turnīrā ieņēma no pirmās līdz septītajai vietai. Pārējās A divīzijas komandas aizvada kvalifikācijas turnīru, kurā izlases, sadalītas grupās, aizvada divu apļu sacīkstes. Katras grupas uzvarētāji kvalificējas finālturnīram, kurām pievienojas trīs labākās vienības no tām, kas ieņem otro vietu.

No tām desmit izlasēm, kas nav kvalificējušās finālturnīram, sešas labākās iegūst iespēju pacīnīties papildu kvalifikācijas turnīrā. Pārējās četras aizvada „izdzīvošanas” kārtas spēles, no kurām divas vājākās nākamajam kvalifikācijas ciklam tiek nosūtītas uz B divīziju, un to vietu ieņem divas labākās B divīzijas valstsvienības.

Papildu kvalifikācijas turnīra sešas izlases tiek sadalītas divās grupās pa trim, kurās aizvada divu riņķu turnīru. Katras grupas uzvarētāji tiekas finālspēlē, kuras uzvarētāji iegūst ceļazīmi uz EuroBasket finālturnīru.

Sacensību formāts

Laika gaitā Eiropas čempionātā ir izmantoti dažādi sacensību formāti, sākot ar vienkāršu viena apļa turnīru, kāds tika aizvadīts 1939.gadā, līdz trīspakāpju turnīram, kāds tiek aizvadīts mūsdienās.

Mūsdienu turnīrs sākas ar priekšsacīkšu kārtu, kurā 16 komandas tiek sadalītas četrās grupās, kurās aizvada viena apļa turnīru, pēc kura katras grupas trīs labākās vienības turpinu cīņu kvalifikācijas kārtā. Tiek veidotas divas grupas pa sešām komandām – A un B priekšsacīkšu grupas komandas tiek apvienotas E grupā, savukārt C un D grupas komandas – F grupā. Priekšsacīkšu savstarpējie rezultāti tiek ņemti līdzi, līdz ar to komandas jaunajās grupās tiekas tikai ar tām izlasēm, ar kurām netikās priekšsacīkšu grupā.

Četras labākās izlases no katras grupas kvalificējas izslēgšanas turnīram, kas sastāv no trim kārtām – ceturtdaļfināla, pusfināla un fināla. Tiek aizvadīta arī spēle par bronzas medaļām, kā arī izlases, kas zaudējušas ceturtdaļfinālā, aizvada kvalifikācijas spēles, lai noskaidrotu vietu secību no piektās līdz astotajai vietai.

2009.gadā Eurobasket Women finālturnīrs norisinājās Latvijā - Rīgā, Liepājā un Valmierā.

Rekordi

Latvijas vīriešu izlases panākumi Eiropas čempionātos

1935 – 1.vieta
1937 – 6.vieta
1939 – 3.vieta
1993 – 10.vieta
1997 – 16.vieta
2001 – 8.vieta
2003 – 13.vieta
2005 – 14.vieta
2007 – 13.vieta
2009 – 13.vieta

Latvijas sieviešu izlases panākumi Eiropas čempionātos

1999 – 9.vieta
2005 – 6.vieta
2007 – 4.vieta
2009 (Latvijā) – 7.vieta

Mājas lapa: www.fibaeurope.com

Izmantotie fotoresursi: championshipevent.com, olympic-spirit.blogspot.com.

Televīzijas kanāls „Viasat Sport Baltic” autosporta gardēžiem piedāvā populārākās auto sacīkstes Amerikas Savienotajās Valstīs! Pārveidotas ielu mašīnas Amerikas ovālos klātienē savāc miljonu auditoriju, neskaitot tos simtus miljonus, kas sacīkstes vēro pie savu televizoru ekrāniem.

NASCAR sacensības komentē: Aldis Putniņš un Jānis Heisenbergs.

Sērijveida automobiļu sacensību nacionālās asociācija (National Association of Stock Car Auto Racing). Asociācija aizvada vairāk kā desmit dažādas sacīkšu sērijas, no kurām populārākās trīs ir „Sprint Cup” (ģenerālsponsors „Sprint Nextel”), kas tiek aizvadīta kopš 1949.gada, otrā divīzija – kopš 1982.gada un pikapu sacīkstes „Cruftsman Truck Series”, kas tiek aizvadītas kopš 1992.gada. Divas sērijas tiek aizvadītas ārpus ASV robežām – Meksikā un Kanādā.

Vēsture

Asociācija tika izveidota 1947.gadā ASV. Pirmais čempionāts tika aizvadīts 1948.gadā. Mūsdienās tās ir ASV populārākās autosacīkstes šosejā pa apli. Sākotnēji tika aizvadītas trīs sacīkšu sērijas – „Striclty Stock” (tikai sērijveida auto), „Modified” (modificēti auto) un „Convertible” (auto ar paceļamu jumtu), no kuriem populārākā bija sērijveida auto sērija.

1959.gadā tika sacensību kalendārā tika iekļauta trase, kas bija speciāli būvēta NASCAR sacensībām – „Daytona International Speedway”, savukārt sacīkstes šajā trasē „Daytona 500” kļuva par sezonas spožāko notikumu..

1962.gadā sacīkstēs sāka piedalīties autoražotāju komandas.

1979.gadā „Daytona 500” sacīkstes pirmo reizi tika demonstrētas pa TV, kas veicināja strauju NASCAR popularitātes lēcienu.

1981.gadā asociācija nomainīja tehnisko politiku, un turpmāk sacīkstēs piedalījās siluet-prototipi, kas vizuāli atgādināja sērijveida auto, taču tehniski pilnīgi no tām atšķīrās.

1996.gadā sašķēlās CART sacensības, kas vēl vairāk veicināja NASCAR popularitāti. Šajā gadā „Daytona 500” sacīkstes televīzijas reitingos apsteidza „Indy 500” sacīkstes.

Šobrīd NASCAR ir ASV otrs populārākais sporta veids aiz Nacionālās Futbola līgas, bet sacīkšu sērijas pilots Deils Ernhadrs jaunākais ir Amerikas populārākais sportists.

Tehnika

Lai arī NASCAR sacīkšu auto ir tādi paši nosaukumi kā sērijveida auto, tie viens otram nelīdzinās. Lai arī NASCAR reglaments tiek turēts slepenībā, tomēr šis tas par to ir zināms. Autoražotāji (šobrīd „Dodge”, „Ford”, „Chevrolet” un „Toyota”) komandām piegādā tikai cilindru blokus, visu pārējo komandas būvē pašas.

Visos auto jau kopš sešdesmitajiem gadiem tiek izmantoti V8 5,7 litru dzinēji, kā arī četru pakāpju ātrumkārbas. Kopš 2007.gada NASCAR sāka pāriet uz „Nākotnes auto” (Car of Tomorrow), kuru dzinējs ir gandrīz tāds pats, kā iepriekšējā versijā, taču virsbūve ir drošāka, ar vairākiem tehniskiem uzlabojumiem sacīkšu un pilotu drošībai.

Sacensību kalendārs

Viena NASCAR sezona sastāv no 36 sacensībām, no kuriem 35 posmi tiek aizvadīti ovālos. Vēl sacensību kalendārā ir divas sacīkstes, kas nav iekļautas kopējā ieskaitē – „Budweiser Shootout” un „Sprint All-Star”.

Punktu sistēma

Sacensību posma uzvarētājs saņem 185 punktus, otrās vietas ieguvējs – 175, no otrās līdz sestajai saņem par 5 punktiem mazāk nekā iepriekšējās vietas ieguvējs (2 – 175, 3 – 170 ...), no septītās līdz 11.vietai pa četriem punktiem mazāk katrs, no 12 vietas – par 3 punktiem mazāk, līdz pat 43.vietai, kas saņem 35 punktus. Vēl piecus punktus saņem katrs dalībnieks, kas spējis noturēties vadībā vismaz vienu apli, vēl piecus saņem tas, kas bijis līdera godā visilgāk.

Mājas lapa: www.nascar.com

Izmantotie fotoresursi: phoenix.fanster.com, stockcarracing.com.

„Viasat Sport Baltic” ekskluzīvās tiešraidēs piedāvā sekot Latvijas spēcīgāko futbola klubu sniegumam, cīnoties ar Igaunijas un Lietuvas labākajiem klubiem par Baltijas futbola vērtīgāko trofeju.

Triobet Baltijas līgas spēles komentē: Oskars Morozovs, Ilvars Koscinkēvičs, Aivars Zahārovs, Jānis Vuguls un Anatolijs Kreipāns.

Vēsture

Turnīrs pirmo reizi tika aizvadīts 2007.gadā. Turnīru rīko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas futbola federācijas.

Turnīra mērķis ir popularizēt futbolu Baltijas valstīs un uzlabot triju Baltijas valstu komandu sniegumu Eiropas kausos.

Kopš 2008.gada turnīra ģenerālsponsors – „Triobet”, uzņēmums, kas piedāvā tiešsaitē veikt likmes uz sporta spēlēm, kā arī spēlēt tiešsaites azartspēles – pokeri, metamos kauliņus un kazino.

Pirmos divus turnīrus katru valsti (Latviju, Lietuvu un Igauniju) pārstāvēja pa četriem labākajiem klubiem (kopā 12), vadoties pēc iepriekšējā gada katras valsts nacionālā čempionāta vietu sadalījuma. Komandas tika sadalītas pa trim četrās grupās, pirmo divu vietu ieguvēji kvalificējās ¼ finālam.

Formāts

Kopš 2009./2010.gada sezonas turnīrā piedalās 16 komandas – pa pieciem labākajiem klubiem no katras dalībvalsts, kā arī aizvadītā turnīra uzvarētāji – „Kaunas” futbolisti. Turnīrs tiek aizvadīts kā izslēgšanas turnīrs, sākot ar 1/8 finālu. Visās kārtās, izņemot finālu, komandas aizvada divas savstarpējas spēles – vienu savā laukumā, vienu izbraukumā. Finālā čempionu noskaidro, aizvadot tikai vienu spēli.

2009./2010.gada turnīrā Latviju pārstāvēja „Ventspils”, „Liepājas Metalurga”, „Skonto”, „Dinaburg” un „Jūrmalas” futbolisti, Igauniju pārstāv „Flora”, „Levadia”, „Nomme Kalju”, „Trans Narva” un „Sillamae Kalev” vienības, savukārt Lietuvu pārstāv „Banga”, „Sūduva”, „Tauras”, „Ekranas”, „Vētra” un „Šiauliai”.

Pagājušā turnīra uzvarētāji, „Kaunas” futbolisti nepārstāv Lietuvu, jo klubs ir nosūtīts uz Lietuvas 2.līgu. Šādu sodu „Kaunas” saņēma pēc tam, kad paziņoja, ka pamet Lietuvas A līgu un pārceļas uz 1.līgu, jo komandu neapmierina sliktā tiesnešu darbība un čempionāta rīkotāju krāpšanās. LFF Kauņas klubu sodīja, nosūtot to uz 2.līgu.

2009./2010.gada turnīrā komandas pa pāriem bija sadalītas šādi:

„Ventspils” – „Banga”; „Liepājas Metalurgs” – „Nomme Kalju”; „Skonto” – „Sillamae Kalev”; „Dinaburg” – „Vetra”; „Jūrmala” – „Ekranas”; „Sūduva” – „Trans Narva”; „Tauras” – „Levadia”; „Flora” – „Šiauliai”

1/8 fināla pirmās spēles tika aizvadītas 2009.gada 22.un 23.septembrī, atbildes spēles – 2009.gada 27.un 28.oktobrī.
¼ fināla pirmās spēles tika aizvadītas 2010.gada 6.un 7.aprīlī, atbildes spēles – 4.un 5.maijā.
½ fināla pirmās spēles tika aizvadītas 2010.gada 25.un 26.maijā – atbildes spēles – 8.un 9.jūnijā
Fināls notika 2010.gada 4.jūlijā.

„Visat Sport Baltic” televīzijas kanāls 2009./2010.gada sezonā tiešraidē demonstrēsja 13 spēles – 4 no 1/8 fināla, 4 no ¼ fināla, visas četras ½ fināla spēles un finālspēli.

Turnīra uzvarētāji

2007.gadā – „Liepājas Metalurgs” (finālā divu spēļu summā ar 8:2 pārspējot „Ventspils” futbolistus)
2008.gadā – „Kaunas” (finālā ar 2:1 pārspējot „Skonto” futbolistus)
2009./2010.gada sezonā - „Ventspils” (finālā ventspilnieki pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarēja Lietuvas „Sūduva” ar 5:3, spēlē uzvarot ar 4:3)

Turnīra balvu fonds

Turnīra balvu fonds ir 50000 eiro.

Katra komanda par dalību turnīrā saņem 1500 eiro, katra komanda, kas kvalificējas ¼ finālam, saņem vēl 1500 eiro, par dalību ½ finālā katra komanda saņem vēl 1500 eiro, tikpat saņem arī katra komanda, kas kvalificējusies finālam. Turnīra uzvarētāji balvā saņem 5000 eiro. Līdz ar to, uzvarētājkomanda saņem 11 tūkstošus eiro.

Mājas lapa: www.balticleague.com

Izmantotie fotoresursi: balticleague.com, lff.lv.

Televīzijas kanāli „Viasat Sport Baltic” un „VIASAT Hocey” piedāvā sekot līdzi pilnīgi visām Pasaules hokeja čempionāta spēlēm, tajā skaitā arī Latvijas valstsvienības cīņas hokeja augstākajā sabiedrībā!

Pasaules hokeja čempionāta spēles komentē: Aizvars Zahārovs un Jānis Vuguls.

Pasaules hokeja čempionāts ir ikgadējs nacionālo izlašu hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija. Pasaules čempionāts tiek aizvadīts četrās divīzijās.

Vēsture

Pasaules hokeja čempionātu priekšteči bija Eiropas hokeja čempionāti, kas tika aizvadīti kopš 1910.gada. Pirmais Pasaules hokeja čempionāts tika aizvadīts 1920.gada, un tas bija Vasaras Olimpisko spēļu sastāvdaļa. No 1920.līdz 1968.gadam Olimpiskais hokeja turnīrs tika uzskatīts kā šā gada Pasaules čempionāts.

Pirmais Pasaules čempionāts, kas notika kā atsevišķs turnīrs, tika aizvadīts 1930.gadā, tajā piedalījās divpadsmit valstis. 1931.gada čempionātā desmit komandas aizvadīja vienas grupas turnīru, tiekoties katra ar katru, lai noteiktu medaļu ieguvējus.. Medaļas tika piešķirtas, pamatojoties uz izcīnītajām vietām turnīrā. Šādu formātu izmantoja līdz 1992.gadam (ar nelielām izmaiņām).

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados dominēja Kanādas hokejisti, kas astoņas reizes izcīnīja zelta medaļas.

Arī pēc Otrā Pasaules kara turpināja dominēt kanādieši, bet sešdesmitajos gados cīņā par pasaules čempionu titulu nopietni iesaistījās arī Čehoslovākijas, Zviedrijas un PSRS izlases.

Ilgu laiku Pasaules čempionātā drīkstēja piedalīties tikai amatieri, kas liedza dalību turnīrā NHL spēlētājiem. Sākot ar 1972.gadu izlasēs bija atļauts piedalīties līdz deviņiem profesionāļiem. 1976.gadā IIHF atļāva profesionāļiem pārstāvēt nacionālās izlases.

Formāts

Pasaules hokeja čempionāta augstākajā divīzijā kopš 1998.gada piedalās 16 valstu izlases, kas, balstoties uz pasaules reitingu, sadalītas četrās grupās, tiekas katra ar katru vienu reizi. Pēc pirmā grupu turnīra katras grupas trīs labākās izlases (ņemot vērā izcīnītos punktus), turpina dalību kvalifikācijas kārtā. Komandas, kas ieņēma pēdējās vietas, aizvada turnīru, aizvadot katra ar katru vienu spēli. Tās divas komandas, kas šajā grupā ieņem pēdējās divas vietas, pamet augstāko divīziju, to vietā nākamajā gadā spēlē divas komandas, kas uzvarējušas pirmās divīzijas turnīrā.

Kvalifikācijas kārtā 12 komandas tiek sadalītas pa sešām katrā – trīs no vienas grupas, trīs no citas, pie kam tās izlases, kas pirmajā kārtā spēlēja vienā grupā, ņem savstarpējo spēļu punktus kvalifikācijas kārtas tabulā, neaizvadot kvalifikācijas kārtā vēlreiz savstarpējas spēles, bet tiekoties tikai ar tām izlasēm, ar kurām vēl nav spēlēts grupā.

Ceturtdaļfinālā piedalās tās astoņas izlases, kas ieņēmušas kvalifikācijas turnīra grupās pirmās četras vietas. Izslēgšanas turnīra katrā kārtā izlases savā starpā aizvada vienu spēli. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts ir beidzies. Pusfināla zaudētāji tiekas spēlē par bronzas medaļām, uzvarētāji finālā cīnās par zelta un sudraba godalgām.

Grupu turnīrā izlases par uzvaru pamatlaikā saņem trīs punktus, par zaudējumu 0 punktu. Ja uzvarētājs netiek noteikts pamatlaikā, izlases aizvada piecu minūšu periodu līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem. Ja arī papildlaikā netiek gūti vārti, tiek rīkota pēcspēles metienu sērija, kurā vispirms izlases katra izpilda trīs metienus, bet, ja arī to laikā netiek noteikts uzvarētājs, met pa vienam metienam, līdz pirmajai kļūdai. Izlase, kas uzvarējusi pēcspēles metienos, saņem divus punktus, zaudētājiem tiek viens punkts.

Ceturtdaļfinālā, pusfinālā un cīņā par 3. vietu papildlaiks ir 10 minūtes garš, bet finālā papildlaiks ir 20 minūtes garš.

Rekordi

Visvairāk čempionu titulu

Krievija/PSRS – 25 (3/22)
Kanāda – 24
Čehija/Čehoslovākija – 12 (6/6)
Zviedrija – 8
ASV – 2
 

Mājas lapa: www.iihf.com

Izmantotie fotoresursi: proicehockey.about.com, F64, zimbio.com.

Jaunizveidotā Eiropas līmeņa futbola līga turpina UEFA kausa izcīņas labākās tradīcijas. „Ventspils” futbolisti kā pirmie no trim Baltijas valstīm kvalificējās Eiropas līmeņa kausa izcīņas grupu turnīram. UEFA Eiropas līgas spēļu ekskluzīvās tiešraides „Viasat Sport Baltic” televīzijas kanālā.

UEFA Eiropas līgas spēles komentē: Ilvars Koscinkēvičs, Pēteris Neimanis, Oskars Morozovs, Jānis Vuguls un Aivars Zahārovs.

Vēsture

UEFA Eiropas līga ir Eiropas klubu turnīrs, ko organizē Eiropas futbola asociāciju apvienība (UEFA). Tas ir otrs svarīgākais Eirokausu turnīrs aiz UEFA Čempionu līgas.

UEFA Eiropas līga tika izveidota 2009.gadā, apvienojot UEFA kausa izcīņas un Intertot kausa izcīņas turnīrus.

Pirmā UEFA kausa izcīņas sezona tika aizvadīta 1971.gadā, aizvietojot „Inter-Cities Fairs Cup” turnīru, bet 1999.gadā turnīrs tika apvienots ar UEFA Kausu ieguvēju kausa izcīņas turnīru.

Formāts

No futbola asociācijām/federācijām, kuras pēc UEFA koeficientiem ieņem 7.-9.vietu, vietu EL iegūst kausa ieguvēji un vēl trīs komandas iegūst tiesības piedalīties kvalifikācijas turnīrā. Visas pārējās nācijas, izņemot Lihtenšteinu, Andoru un Sanmarīno, turnīram deleģē kausa ieguvējus un vēl divas komandas. Minētās trīs valstis deleģē tikai kausu ieguvējus. Līdz grupu turnīram komandas aizvada četras kvalifikācijas kārtas. Papildus trīs vietas pirmajā kvalifikācijas kārtā paredzētas „Fair Play” izlozes laimīgajiem uzvarētājiem.

Jo augstāka ir asociācijas/federācijas vieta UEFA reitingā, jo vēlākā kvalifikācijas kārtā piedalās šās valsts komandas, izņemot kausa ieguvējus, kas vienīgie grupu turnīram kvalificējas automātiski.

15 komandas, kas būs zaudējušas Čempionu Līgas otrajā kvalifikācijas kārtā, pievienosies tām komandām, kas piedalīsies Eiropas Līgas ceturtajā kvalifikācijas kārtā, savukārt tās 10 komandas, kas zaudēs ČL 3.kvalifikācijas kārtā, automātiski nonāks EL grupu turnīrā.

Pamatturnīrs sastāv no 12 apakšgrupām, pa četrām komandām katrā, kas izspēlēs divu apļu turnīru.

Pirmās un otrās vietas ieguvēji grupu turnīrā, kurām pievienojas 3.vietas ieguvēji ČL grupu turnīrā, kvalificējas izslēgšanas turnīram.

Līdz 1997.gadam UEFA kausa ieguvējs tika noskaidrots divu finālspēļu rezultātā, kopš 1998.gada uzvarētāju nosaka vienā spēlē.

Rekordi

Visvairāk reižu kausu izcīnījuši (uzvaras + zaudējumi finālā)

3 "Juventus" (1977, 1990, 1993) + 1 (1995)
3 "Internazionale" (1991, 1994, 1998) + 1 (1997)
3 "Liverpool" (1991, 1994, 2001)

2 "Borussia Monchengladbach" (1975, 1979) + 2 (1973, 1980)

Pārstāvēto valstu uzvarētāju saraksts (uzvaras + zaudējumi finālā)

9 + 6 Itālija
6 + 7 Vācija
6 + 5 Anglija
6 + 4 Spānija
4 + 2 Nīderlande
2 + 0 Krievija
2 + 0 Zviedrija
1 + 2 Beļģija
1 + 2 Portugāle
1 + 0 Turcija
0 + 4 Francija
0 + 3 Skotija
0 + 1 Austrija
0 + 1 Dienvidslāvija
0 + 1 Ungārija

Mājas lapa: www.uefa.com

Izmantotie fotoresusri: uefa.com, newshopper.sulekha.com, mirrorfootball.co.uk.

Pasaules senākajā kausa izcīņas turnīrā ne vienmēr uzvar titulētākie klubi. Neticami rezultāti šajā turnīrā ir ikdienišķa parādība. „Viasat Sport Baltic” piedāvā Anglijas klubu futbolu visā tā krāšņumā!

FA kausa izcīņas spēles komentē: Aivars Zahārovs, Jānis Vuguls, Ilvars Koscinkēvičs, Oskars Morozovs un Anatolijs Kreipāns.

Vēsture

Pirmo reizi tika izcīnīts 1871./1872.gada sezonā. Sākotnēji tajā piedalījās amatieru klubi, bet pirmo reizi profesionāls klubs kausu izcīnīja 1883.gadā, to izdarīja „Blackburn Olympic”.

Senākais kausa izcīņas turnīrs pasaulē.

Kauss

Pirmais kauss, „mazais skārda elks” („little tin idol”), tika nozagts 1895.gadā no Birmingemas kurpju veikala skatloga, kurā tas atradās, jo to bija izcīnījusi „Aston Villa” komanda. Kopš tiem laikiem šis kauss vairs nav redzēts. „Aston Villa” komanda par šo incidentu tika sodīta ar 25SM naudas sodu. Pēc 60 gadiem zaglis atzinās, ka esot kausu izkausējis, lai veidotu viltotu naudu.

Otrais kauss bija pirmā kausa kopija un tika piešķirts līdz 1910.gadam. 2005.gadā tas par 420K SM tika izsolīts „Christie’s” izsoļu namā, to iegādājās „Birmingham City” īpašnieks Deivids Golds.

Kopš 1911.gada uzvarētājiem tiek pasniegts patreizējais kauss, taču tā kā gadu gaitā tas kļuvis pārāk trausls, kopš 1992.gada tiek pasniegta tā kopija.

Formāts

Izslēgšanas tipa turnīrs, kas sastāv no 14 kārtām – sešām kvalifikācijas kārtām, sešām pamatkārtām, pusfināla un fināla.

Turnīrā piedalās PL un Futbola Līgas komandas („Coca-Cola Championship”, ”League 1” un „League 2”), kā arī nākamo sešu līmeņu Anglijas futbola līgu sistēmas komandas, ja vien tās iepriekšējā sezonā piedalījušās Anglijas kausa, FA Trofejas, vai „FA Vase” izcīņas turnīros. Jaundibinātas komandas savā pirmajā sezonā nedrīkst piedalīties Anglijas kausa izcīņā. Turnīrā drīkst piedalīties arī tās sešas Velsas komandas, kas piedalās Anglijas futbola čempionātā („Cardiff City”, „Swansea City”, „Wrexham”, „Merthyr Tydfill”, „Newport County” un „Colwyn Bay”).

Turnīrs parasti sākas augustā ar „ekstra iepriekškārtu”, kam seko „iepreikškārta”, kurai seko pirmā kvalifikācijas kārta un šajā kārtās piedalās tās komandas, ka FA rangā ieņem zemākās vietas. Otrajā un trešajā kvalifikācijas kārtā pievienojas komandas, kas spēlē Ziemeļu un Dienvidu Konferences līgā (6. pēc stipruma), 4.kvalifikācijas kārtā dalību sāk Nacionālas Konferences komandas (5.pēc stipruma), 32 šās kārtas uzvarētājiem 1.kārtā pievienojas 64 „League 1” un „League 2” komandas (4. un 3. pēc stipruma), 48 komandas uzvarētājas aizvada savā starpā otro kārtu, uzvarējušajām 24 komandām 3.kārtā pievienojas Premjerlīgas un „Coca-Cola Championship” komandas.

Visās kārtās uzvarētājs tiek noteikts vienā spēlē. Ja spēle beidzas neizšķirti, tiek aizvadīta pārspēle, pie kam rezultāti netiek summēti. Ja arī otra spēle beidzas neizšķirti, tiek aizvadīti divi puslaiki pa 15 minūtēm, ja arī tad netiek noteikts uzvarētājs, tiek aizvadīta pēcspēles 11 metru sitienu sērija. Parasti pārspēles tiek aizvadītas aptuveni četras dienas pēc pirmās spēles. Pārspēles netiek aizvadītas pusfināla un fināla kārtā.

Spēles tiek aizvadītas vienas no izlozētā pāra komandas stadionā. Ja notiek pārspēle, tad tā tiek aizvadītas tās komandas stadionā, kas pirmajā spēlē bija viesi. Pusfināla spēles un fināls tiek aizvadīts Vemblija stadionā.

Uzvarētāji kvalificējas UEFA Eiropas līgai.

Rekordi

Visvairāk uzvaras finālā

„Manchester United” - 11
„Arsenal” - 10
„Tottenham Hotspur” – 8
„Liverpool” un „Aston Villa” - 7
„Chelsea”, „Newcastle United” un „Blackburn Rovers” - 6

Visvairāk finālspēles

„Manchester United” – 18
„Arsenal” - 17
„Liverpool” un „Newcastle United” - 13

Visvairāk zaudējumi finālā

„Manchester United”, „Arsenal”, „Newcastle United” un „Everton” – 7

Mājas lapa: www.thefa.com

Izmantotie fotoresursi: racingdiary.co.uk, myfootballfacts.com, news.bbc.co.uk.

„VIASAT Sport Baltic” piedāvā lielisku iespēju sekot līdzi Latvijas izlases aizsarga Kaspara Gorkša pārstāvētā Londonas kluba „Queens Park Rangers” spēlēm, kā arī noskatīties citas aizraujošākās šīs līgas spēles.

"npower Championship" spēles komentē: Oskars Morozovs.

Līgas vēsture

„npower” Čempionāts ir Anglijas Futbola līgas augstākā divīzija un otra augstākā līga aiz Premjerlīgas.

Šādu nosaukumu, pateicoties līgas ģenerālsponsoram „npower”, līga ieguva 2009.gadā.  Pirms tam, no 2004.gada līgas sponsors bija "Coca-Cola". Pirms tam no 1892.līdz 1992.gadam tās nosaukums bija „Otrā divīzija” (Division Two), bet no 1992.līdz 2004.gadam – „Pirmā divīzija” (Division One).

Formāts

„npower” Čempionātā regulārajā sezonā spēlē 24 komandas, kas savā starpā aizvada divu apļu turnīru, tiekoties katra ar katru divreiz – vienreiz savā laukumā, vienreiz viesos. Kopumā regulārā sezona sastāv no 46 spēlēm.

Komandas, kas regulārās sezonas noslēgumā ieņem pirmās divas vietas, automātiski kvalificējas spēlēšanai Anglijas Premjerlīgā, savukārt vienības, kas ieņēmušas pēdējās trīs vietas, pārceļas uz „npower” Pirmo līgu (League One).

Četras vienības, kas regulārās sezonas kopvērtējumā ieņēmušas 3.līdz 6.vietu, aizvada izslēgšanas spēļu turnīru, cīnoties par vēl vienu ceļazīmi uz Premjerlīgu. Pirmajā „play off” kārtā trešās vietas ieguvēji tiekas ar sesto spēcīgāko līgas komandu, ceturtā vieta ar piekto, aizvadot divas spēles – savā laukumā un viesos. Abu „play off” pāru uzvarētāji tiekas Vemblija stadionā, lai vienā finālspēlē cīnītos par iespēju spēlēt Premjerlīgā.

Rekordi

Visvairāk līgas čempionu titulu (kopš 1892.gada)

7 "Manchester City"
6 "Leicester City"
5 "Sheffield Wednesday", "Sunderland"
4 "Birmingham City", "Derby County", "Liverpool", "Middlesbrough"
3 "Bolton Wanderers", "Ipswich Town", "Leeds United", "Norwich City", "Nottingham Forest", "Notts County", "Preston North End", "West Bromwich Albion", "Wolverhampton Wanderers", "Newcastle United"
2 "Aston Villa", "Burnley", "Chelsea", "Crystal Palace", "Fulham", "Grimsby Town", "Manchester United", "Oldham Athletic", "Portsmouth", "Stoke City", "Tottenham Hotspur", "West Ham United"
1 "Blackburn Rovers", "Blackpool", "Brentford", "Bristol City", "Bury", "Charlton Athletic", "Coventry City", "Everton", "Huddersfield Town", "Luton Town", "Millwall", "Oxford United", "Queens Park Rangers", "Reading"

„Coca-Cola” Čempionāta uzvarētāji (no 2004.līdz 2009.gadam)

2004/2005 "Sunderland"
2005/2006 "Reading"
2006/2007 "Sunderland"
2007/2008 "West Bromwich Albion"
2008/2009 "Wolverhampton Wanderers"
2009/2010 "Newcastle United"

Mājas lapa: www.football-league.co.uk

Izmantotie fotoresursi: Reuters/Scanpix, blackpoolfc.co.uk, wolves.co.uk.

„Viasat Sport Baltic” piedāvā ekskluzīvu iespēju kļūt par aculiecinieku spēcīgākā Eiropas basketbola klubu turnīra cīņām, kurās pastāvīgu dalību ņem arī Lietuvas spēcīgākie klubi – Kauņas „Žalgiris” un Viļņas „Lietuvos Rytas”.

ULEB Eirolīgas spēles komentē: Madars Bergmanis, Arvīds Rasa un Edgars Buļs.

Vēsture

Prestižākais, ikgadējais Eiropas basketbola klubu turnīrs - ULEB Eirolīga, tika dibināts 1957.gadā FIBA paspārnē, un līdz 2000.gadam tā nosaukums bija FIBA Eiropas čempionu kauss un Eirolīga. 2000.gadā Eiropas 24 bagātākie nodibināja ULEB Eirolīgu. Pirmais turnīrs ar šādu nosaukumu tika aizvadīts 2000./2001.gada sezonā.

Šobrīd ULEB Eirolīgā ir pārstāvētas 18 Eiropas valstis, Āziju turnīrā pārstāv Izraēla.

Formāts

Turnīrs sākas no pirmās kvalifikācijas kārtas, kurā 16 komandas, sadalītas astoņos pāros aizvada divu spēļu „play off” turnīru. Astoņi pirmās kvalifikācijas kārtas uzvarētāji otrajā kvalifikācijas kārtā, sadalīti četros pāros, divās savstarpējās spēlēs cīnās par divām ceļazīmēm uz ULEB Eirolīgas trešo kvalifikācijas kārtus, kurā, četras komandas sadalītas divos pāros, cīnās par divām vietām grupu turnīrā. Visas kvalifikācijas kārtās zaudējušās komandas turpina cīņu ULEB Eirokausa izcīņā.

ULEB Eirolīgas regulārajā sezonā, kurai kvalificējas 24 komandas, visas vienības tiek sadalītas četrās apakšgrupās, pa sešām katrā, aizvadot divas spēles katra ar katru (viena mājas, viena viesos). Turnīra otrajā fāzē, kas tiek dēvēta par „Top 16”, četras komandas no katras grupas tiek sadalītas četrās grupās pa četrām vienībām katrā, un atkal aizvada katra ar katru pa divām spēlēm. Divas labākās vienības no katras „Top 16” grupas kvalificējas astotdaļfinālam, kurā katras grupas pirmās vietas ieguvēji tiekas ar citas grupas otrās vietas ieguvējiem, aizvadot divas spēles.

Komandas, kas uzvarējušas astotdaļfinālā, kvalificējas „Final Four” sacensībām, kur sadalītas divos pāros aizvada vienu spēli. Pusfināla zaudētāji tiekas spēlē par trešo vietu, savukārt uzvarētāji finālā cīnās par ULEB Eirolīgas čempionu titulu.

Rekordi

Visvairāk izcīnītu titulu (klubi)

8 „Real Madrid”
6 „CSKA Moscow”
5 „Maccabi Tel Aviv”, „Pallacanestro Varese” un „Panathinaikos”
3 „ASK Rīga”, „Olimpia Milano” un „Split”
2 „Virtus Bologna”, „Pallacanestro Cantù”, „Cibona Zagreb” un „Barcelona”
1 „Olympiacos Piraeus”, „Dinamo Tbilisi”, „Joventut Badalona”, „Žalgiris Kaunas”, „Bosna Sarajevo”, „Virtus Roma”, „Partizan Belgrade” un „CSP Limoges”

Visvairāk izcīnītu titulu (valsts)

13 Itālija
11 Spānija
8 PSRS
7 Dienvidslāvija
6 Grieķija
5 Izraēla
2 Krievija
1 Francija un Lietuva

Visvairāk zaudējumu finālā (klubi)

8 „Maccabi Tel Aviv”
6 „Real Madrid”
5 „CSKA Moscow”, „Pallacanestro Varese” un „Barcelona”
3 „Virtus Bologna” un „Olympiacos Piraeus”
2 „Olimpia Milano”, „Academic Sofia”, „Spartak Brno”, „Benetton Treviso” un „Baskonia”
1 „Panathinaikos”, „ASK Rīga”, „Split”, „Dinamo Tbilisi”, „Joventut Badalona”, „Žalgiris Kaunas”, „Slavia Prague” un „Fortitudo Bologna”

Mājas lapa: www.euroleague.net

Izmantotie fotoresursi: bwin.com, 24sec.net, euroleague.net.

Prestižākais basketbola klubu turnīrs Baltijas jūras krastos, kura spēļu translāciju ekskluzīvas tiesības pieder „Viasat Sport Baltic” televīzijas kanālam. Seko, vai kādam no Latvijas un Igaunijas klubiem būs pa spēkam izjaukt Lietuvas klubu „Žalgiris” un „Lietuvos Rytas” dominanci!

MasterCard BBL spēles komentē: Madars Bergmanis, Arvīds Rasa un Edgars Buļs.

MasterCard Baltijas Basketbola līga ir triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas basketbola līga, kas dibināta 2004.gadā. 2009./2010.gada sezonā MasterCard BBL Izaicinājuma kausa divīzijā spēlēja arī klubs no Zviedrijas – Norčepingas „Dolphins”.

Formāts

MasterCard BBL turnīrs sastāvs no divām divīzijām – Elites divīzijas un Izaicinājuma kausa divīzijas. 2009./2010.gada sezonā MasterCard BBL Elites divīzijā spēlēja 10 klubi - Latviju un Lietuvu pārstāvēja pa četrām vienībām, bet Igauniju – divi klubi. Izaicinājuma kausa divīzijā spēlēja 15 klubi, kas bija sadalīti trīs apakšgrupās, pa piecām vienībām katrā. Latviju šajā divīzijā pārstāvēja trīs klubi, Lietuvu – astoņi klubi, Igaunija bija pārstāvēta ar trim vienībām, un vēl viena vienība pārstāvēja Zviedriju.

Elites divīzijas turnīrs tiek aizvadīts divos apļos, kad katra komanda ar katru tiekas divas reizes (vienreiz savā laukumā, vienreiz viesos). Regulārās sezonas pirmo divu vietu ieguvēji automātiski kvalificējas „Final Four”, savukārt vēl par divām vietām tiek aizvadīts izslēgšanas turnīrs, kurā trešās vietas ieguvēji tiekas ar sestās vietas īpašniekiem, ceturtā vienība mērojas spēkiem ar piekto vietu.

Sezonas noslēgumā Izaicinājuma kausa divīzijas uzvarētāji „play off” spēlēs līdz divām uzvarām tiksies ar Elites divīzijas 10.vietas ieguvējiem, lai noskaidrotu, kura no šīm divām komandām ir tiesīga nākamajā sezonā spēlēs MasterCard BBL Elites divīzijā.

Kopš 2008.gada pirms MasterCard BBL sezonas sākuma tiek aizvadīts Prezidenta kausa izcīņas turnīrs, kurā tiekas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempionvienības, kā arī aizvadītās sezonas MasterCard BBL Elites divīzijas uzvarētāji.

Rekordi

MasterCard BBL Elites divīzijas uzvarētāji

2004/2005 „Žalgiris Kaunas”
2005/2006 „Lietuvos Rytas”
2006/2007 „Lietuvos Rytas”
2007/2008 „Žalgiris Kaunas”
2008/2009 „Lietuvos Rytas”
2009/2010 „Žalgiris Kaunas”

Prezidenta kausa ieguvēji

2008 „Lietuvos Rytas”
2009 „Žalgiris Kaunas”

Mājas lapa: www.bbl.net

Izmantotie fotoresursi: bbl.net, easyget.lv.

Kamaniņu sports ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ziemas sporta veidiem. Pasaules kausa izcīņā Latvija tiek pārstāvēta gan sieviešu, gan vīriešu, gan arī divnieku konkurencē. Seko Latvijas kamaniņu braucēju sekmēm „Viasat Sport Baltic” televīzijas kanālā!

Kamaniņu sporta sacensības komentē: Pēteris Siksnis un Atis Strenga.

Ziemas olimpiskais sporta veids, kurā sportisti uz speciāli būvētām vienvietīgām vai divvietīgām ragavām traucas lejā pa speciāli būvētām trasēm.

Vēsture

Pirmās organizētās kamaniņu braucēju sacensības notika 1883.gadā Šveicē.

1913.gadā Vācijas pilsētā Drēzdenē tika dibināta Starptautiskā kamaniņu sporta federācija, kas pārvaldīja kamaniņu sporta norises līdz 1935.gadam, kad tika iekļauta Starptautiskajā Bobsleja un tobogana federācijā.

Pēc tam, kad tika nolemtz ziemas olimpiskajās spēlēs skeletonu aizstāt ar kamaniņu sportu, Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 1955.gadā notika pirmais Pasaules čempionāts.

1957.gadā vēlreiz tika dibināta Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (Fédération Internationale de Luge de Course, FIL).

1964.gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika kamaniņu sporta sacensības.

Noteikumi

Kamaniņu sporta noteikumi ir samērā vienkārši – uzvar tas sportists, kas visātrāk veicis trasi. Sportistam jāfinišē kopā ar kamaniņām, pretējā gadījumā viņš tiks diskvalificēts.

Kamanu svars un uzbūve ir reglamentēta, tāpat arī slieču temperatūrai jāatbilst konkrētam diapazonam, atkarībā no gaisa temperatūras. Tāpat pastāv sportista svara ierobežojumi un noteikumi, kas nosaka kādam jābūt sportista ekipējumam, ieskaitot kombinezonu, apavus, ķiveres un cimdus.

Kamaniņu sportā notiek vieninieku un divnieku sacensības, atkarībā no sportistu skaita, kas atrodas kamanās. Formāli arī sievietes var sacensties divnieku kategorijā, tomēr faktiski visas divnieku sacensības notiek vīriešu konkurencē. Tiek aizvadītas arī komandu sacensības, kurās vienā komandā piedalās vīriešu un sieviešu vieninieki, kā arī vīriešu divnieks.

Visas kamaniņu sporta sacensības notiek divu veida trasēs – dabīgajās un mākslīgajās. Starp pasaules labākajām mākslīgajām trasēm ir arī Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.

Kamaniņu sports Latvijā

Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, jo īpaši Eiropā, arī Latvijā radās šī sporta veida pirmsākumi. Jau 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo trasi Baltijā. 1910. gadā Rīgā – Āgenskalna priedēs atklāja trīs kamanu braukšanas trases, kur entuziasti, atpūtnieki un sportisti varēja izpausties braukšanas mākslā.

Pēc Pirmā Pasaules kara kamaniņu sports Latvijā bijušo popularitāti vairs nesasniedza, toties pēc Otrā Pasaules kara Padomju Latvijā sākās straujš sporta dzīves uzplaukums. Padomju Savienībā toreiz speciālas trases vēl nebija, tāpēc bija skaidrs, ka kamaniņu sports bez savas kārtīgas trases nav dzīvotājs. Saujiņa entuziastu sāka celt trasi pie Cēsīm - pirmo un garāko Baltijā (630m). 1968. gadā Latvijas ziemas sports kļuva par vienīgās īstās kamaniņu sporta trases ieguvēju Padomju Savienībā. Bet jau 1986. gada 28. decembrī oficiāli tika atklāta Siguldas kamaniņu un bobsleja trase ar mākslīgo ledus segumu.

Latvijai ir sava Olimpiskā čempione Vera Zozuļa, kas 1980.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Leikplesidā izcīnīja zelta medaļu. Vera Zozuļa ir arī 1981./1982.gada sezonas Pasaules čempione.

Tukumnieki Juris Eisaks un Einārs Veikša kļuva par 1981./1982.gada sezonas bronzas medaļniekiem divnieku konkurencē.

Turīnas Olimpiskajās spēlēs Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu.

Mājas lapa: www.fil-luge.org

Izmantotie fotoresursi: y2u.co.uk, schaedlerrodel.com.

Vai kāds vēl nezina brāļus Dukurus? Martins Dukurs – 2009./2010.gada sezonas Eiropas čempions, Pasaules kausa uzvarētājs un Vankūveras Olimpiādes sudraba medaļas ieguvējs, savukārt viņa brālis Tomass - vēl viens elites braucējs, kuram ir visas iespējas kāpt uz goda pjedestāla katrā posmā. Visi Pasaules kausa izcīņas braucieni tiešraidēs tikai „Viasat Sport Baltic” kanālā!

Skeletona sacensības komentē: Pēteris Siksnis un Zintis Ekmanis.

Ziemas olimpiskais sporta veids, kurā sportisti ar speciāli būvētām kamanām traucas lejā pa speciāli būvētām ledus trasēm.

Vēsture

Par skeletona „vectētiņu” tiek uzskatīta kanādiešu indiāņu izklaide „tobogans” – laišanās ar ragavām no kalna, kas literatūrā pirmo reizi pieminēts XVI gadsimtā. Pirmās sacensības, kurās dalībnieki traucas lejā pa kalnu, datētas ar XIX gadsimta vidu, kad Šveices Alpos britu tūristi rīkoja kamanu braukšanas sacensības.

Pirmās skeletona kamanas tika uzbūvētas 1887.gadā Šveices pilsētā Sanktmoricā. Skeletona sacensības tika aizvadītas „Cresta Run” trasē, netālu no Sanktmoricas. Sākotnēji sacensībās piedalīties drīkstēja tikai vīrieši.

1890.gadā pirmās sacensības aizvadīja Insbrukā dibinātais Akadēmiskais alpu klubs.

1913.gadā tika dibināta Starptaustikā tobogana federācija.

1914.gadā tika aizvadīts pirmais Eiropas čempionāts kamanu sportā.

1923.gadā kongresā Parīzē delegāti no Lielbritānijas, Kanādas, ASV, Francijas un Šveices dibināja Starptautisko bobsleja un tobogana federāciju – FIBT, kas ilgu laiku vadīja bobsleja un kamanu sporta attīstību.

Skeletons tika iekļauts 1928.gada Olimpisko spēļu, kas notika Sanktmoricā, oficiālajā programmā. Par pirmo olimpisko čempionu kļuva amerikānis Dženisons Hītons. Nākamreiz skeletons Olimpiskajās spēlēs tika iekļauts pēc 20 gadiem – 1948.gadā, kad tās atkal notika Sanktmoricā.

1982.gadā tika aizvadīts pirmais Pasaules skeletona čempionāts.

Olimpisko spēļu programmā skeletons atkal tika iekļauts 2002.gada Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, ASV.

Tehniskie parametri

Skeletona sacensības tiek aizvadītas trasēs, kas tiek izmantotas bobsleja un kamaniņu sporta sacensībām, trases garumam jābūt vismaz 1200 metrus. Kamanu ātrums trasē var sasniegt pat 130 kilometrus stundā.

Sportista un kamanu kopējais svars vīriešiem nedrīkst pārsniegt 115 kilogramus, sievietēm – 92 kilogramus. Vajadzības gadījumā, kamanas drīkst padarīt smagākas ar balasta palīdzību.

Skeletons Latvijā

Skeletons Latvijā ienāca salīdzinoši nesen – 1996.gadā, kad Latvijas vadošo skeletonistu Martina un Tomasa Dukuru tēvs un treneris Dainis Dukurs atveda uz Latviju pirmās skeletona kamanas. Latvijā skeletonisti aizvada treniņus Siguldas bobsleja trasē. Šobrīd Latvijā ar skeletonu nodarbojas septiņi sportisti – seši vīrieši (Martins un Tomass Dukuri, Zigmārs Kalniņš, Mareks Mezencevs, Ivo Pakalns un Mārtiņš Bite) un viena sieviete (Undīne Vītola).

Martins Dukurs 2010.gada Olimpiskajās spēlē izcīnīja sudraba medaļu, kā arī kļuva par 2010.gada Pasaules kausa ieguvēju un Eiropas čempionu.

Mājas lapa: www.fibt.com

Izmantotie fotoresursi: nbcolympics.com, AFP/Scanpix.

Visu Pasaules kausa izcīņas posmu Jāņa Miņina un Edgara Maskalāna divnieku un četrinieku ekipāžu braucienu tiešraides tikai „Viasat Sport Baltic” kanālā!

Bobsleja sacensības komentē: Zintis Ekmanis un Andris Jurga.

Ziemas olimpiskais sporta veids, kurā komandas divu vai četru cilvēku sastāvā ar speciāli būvētām kamanām („bobiem”) traucas lejā pa speciāli šim nolūkam būvētām trasēm.

Vēsture

Par bobsleja dzimteni tiek uzskatīta Šveice, kur 1888.gadā angļu tūrists Vilsons Smits, savienojot divas ragavas ar dēli, izmantoja tās, lai dotos no Sanktmoricas uz zemāk atrodošos ciematu Celerinu. Turpat Sanktmoricā 19.gadsimta beigās tika izveidots pirmais bobsleja klubs, kurā tika izdomāti šā sporta veida noteikumi. Sākotnēji bobsleja ekipāža sastāvēja no pieciem cilvēkiem – trim vīriešiem un divām sievietēm. Laika gaitā ekipāžas dalībnieku skaits mainījās no divām līdz astoņām personām.

Pirmais „bobs” tika izveidots 1904.gadā.

Vispirms bobslejs izplatījās Eiropas valstīs, kur ar laiku tika rīkoti nacionālie čempionāti. Tā Asutrijā pirmais čempionāts tika aizvadīts 1908.gadā, bet Vācijā 1910.gadā.

Starptautiskā bobsleja federācija tika dibināta 1923.gadā, šobrīd tajā ir vairāk kā 50 valstu federācijas.

Pirmais pasaules čempionāts tika aizvadīts 1924.gadā. Šajā gadā bobslejs tika iekļauts arī Olimpisko spēļu programmā. Sākotnēji sacensības notika četrinieku ekipāžām, kopš 1928.gada piecinieku ekipāžām, bet kopš 1932.gada – divnieku un četrinieku ekipāžām. 2002.gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika sacensības sieviešu divnieku ekipāžām.

Bobslejs Latvijā

Latvijā bobsleja tradīcijas aizsākās Padomju laikos, kad PSRS labākie piloti bija tieši no Latvijas. 1984.gada Olimpiskajās spēlēs latviešu pilots Zintis Ekmanis pārī ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu divnieku sacensībās izcīnīja trešo vietu. 1985.gada Pasaules čempionātā Ekmanis atkal izcīnīja trešo vietu divnieku sacenībās. 1988.gada Olimpiskajās spēlēs Jānis Ķipurs izcīnīja zelta medaļu divniekos un bronzas medaļu četriniekos. 1989.gada Pasaules čempionātā divniekiem Ķipurs bija trešais. 2003.gadā. savā pēdējā bobsleja sezonā, Latvijas pilots Sandis Prūsis izcīnīja Eiropas čempiona titulu. Pirms tam Prūsis bija izcīnījis otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā un piekto vietu 1998.gada Olimpiskajās spēlēs Nagano. Šobrīd Prūsis strādā par Latvijas bobsleja izlases treneri. 2008.gadā par Eiropas čempionu kļuva Jānis Miņins.

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase uzbūvēta 1986.gadā. Tā kā trasē nevar notikt sacensības četrinieku ekipāžām, tāpēc ir plānots trasi pārbūvēt šo sacensību rīkošanas vajadzībām.

Tehniskie parametri

Modernai bobsleja trasei jābūt 1500 līdz 2000 metrus garai, ar vismaz 15 virāžām ar minimālo rādiusu 8 metri. Ātrums trasē var sasniegt līdz 150 kilometriem stundā.

Bobsleja kamanas tiek veidotas pēc standarta projekta. Tām ir četras slieces – divas ar stūri kustināmas priekšā un divas nekustīgas, ar bremzi, aizmugurē. Sacensībās tiek izmantoti divvietīgi un četrvietīgi „bobi”. Divnieka garums nedrīkst pārsniegt 2,7 metrus, masa – ne vairāk par 165 kilogramiem, savukārt ekipāžas svars nedrīkst pārsniegt 200 kilogramus. Četrinieka garums nedrīkst pārsniegt 3,8 metrus, svars 230 kilogramus, bet ekipāžas svars – 400 kilogramus.

Pasaules kausa izcīņa

Pasaules kausa izcīņa ir starptautisku sacensību sērija bobslejā divnieku un četrinieku ekipāžām, kuru kopš 1985.gada rīko Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija.

Sacensību sērija sastāv no vairākiem posmiem. Pasaules kausa izcīņā notiek kopvērtējuma punktu uzskaite – atsevišķi divnieku un četrinieku ekipāžām. Kopvērtējumam tiek pieskaitīti arī punkti, kas tiek iegūti 2010.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs. Sezonas beigās kopvērtējuma līderis saņem naudas balvu un kristāla kausu. (kristāla globusu).

Rekordi

Latvijas bobslejistu panākumi Pasaules kausa kopvērtējumā

Divniekiem

1986 Māris Poikāns - 1.vieta (PSRS)
1988 Jānis Ķipurs – 1.vieta; Zintis Ekmanis – 3.vieta (PSRS)
1990 Māris Poikāns – 3.vieta (PSRS)
1998 Sandis Prūsis – 3.vieta (Latvija)

Četriniekiem

1990 Māris Poikāns – 2.vieta (PSRS)
2000 Sandis Prūsis – 2.vieta (Latvija)
2001 Sandis Prūsis – 2.vieta (Latvija)
2003 Sandis Prūsis – 2.vieta (Latvija)
2008 Jānis Miņins – 3.vieta (Latvija)
2009 Jānis Miņins – 2.vieta (Latvija)

Mājas lapa: www.fibt.com

Izmantotie fotoresursi: notourclassdear.blogspot.com, feydey.com, nekur.lv.

Tikai reizi astoņos gados planētas labākās basketbola nācijas satiekas Pasaules čempionātā, lai noskaidrotu vislabāko! Televīzijas kanāls „Viasat Sport Baltic” piedāvā pasaules nozīmīgāko sacensību tiešraides gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.

Pasaules basketbola čempionātu spēles komentē: Madars Bergmanis, Arvīds Rasa un Edgars Buļs.

Pasaules basketbola čempionāts ir prestižākais nacionālo izlašu turnīrs vīriešu un sieviešu konkurencē, kas tiek aizvadīts vienreiz četros gados, tā rīkotājs ir Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA). Abi čempionāti notiek paralēli, vienā gadā, bet dažādās valstīs.

Vēsture

Pirmais Pasaules basketbola čempionāts vīriešu konkurencē tika aizvadīts 1950.gadā, savukārt sieviešu konkurencē trīs gadus vēlāk – 1953.gadā. Sieviešu čempionāts reizi četros gados tiek aizvadīts kopš 1967.gada, turpretī vīriešu konkurencē jau kopš pirmsākumiem. Kopš 1970.gada čempionāti vīriešu konkurencē notiek pāra ne-Olimpiskajos gados. Sievietēm šāda sistēma ir spēkā kopš 1983.gada.

Vīriešu konkurencē uzvarētāji kopš 1967.gada saņem Neismita kausu.

Rekordi

Visvairāk izcīnītas medaļas vīriešu konkurencē

10 – ASV (3 zelta; 3 sudraba; 4 bronzas)
8 – Dienvidslāvija (3 zelta; 3 sudraba; 2 bronzas) un PSRS (3 zelta; 3 sudraba; 2 bronzas)
6 – Brazīlija (2 zelta; 2 sudraba, 2 bronzas)

Visvairāk izcīnītas medaļas sieviešu konkurencē

10 – ASV (7 zelta; 1 sudraba; 2 bronzas)
8 – PSRS (6 zelta; 2 sudraba)
6 – Čehoslovākija (2 sudraba; 4 bronzas)
3 – Austrālija (1 zelta; 2 bronzas) un Krievija (3 sudraba)

Mājas lapa: www.fiba.com

Izmantotie fotoresursi: championshipevent.com, upi.com.

„Viasat Sport Baltic” piedāvā Amerikas prestižāko sacīkšu sēriju auto ar atklātiem riteņiem. Lai ari šīs sacensības tiek uzskatītas F-1 analogu, tomēr amerikāņi tam visam piešāvuši savu „pipariņu”, aizvadot sacensības gan vairāku pilsētu ielās, gan ovālās trasēs, no kurām pazīstamākās ir „Indianapolis 500” sacīkstes.

IndyCar Series sacensības komentē: Aldis Putniņš un Jānis Heisenbergs.

Amerikāņu sacīkšu sērija auto ar atklātiem riteņiem.

Vēsture

„Indy Racing League” (IRL) 1994.gadā dibināja Indianapolisas sacīkšu trases īpašnieks Tonijs Džordžs. Sacensības tiek aizvadītas kopš 1996.gada. Sacensības tika veidotas kā alternatīva „ChampCar” (CART) sacīkstēm, kas bija kļuvušas ļoti dārgas. Tonijs Džordžs pieprasīja dārgos turbo dzinējus aizstāt ar atmosfēras dzinējiem.

Sacīkšu sērijas pirmās sezonas bija organizatoriem smagas. CART nosauca IRL par saviem konkurentiem un aizliedza savas sērijas pilotiem piedalīties konkurentu sērijā, bez tam savstarpējas vienošanās rezultātā IRL līdz 2003.gadam nedrīkstēja izmantot nosaukumā „IndyCar”.

Pirmajā IRL sezona sastāvēja no trim posmiem, sacensību organizācija bija zemā līmenī, dzinēju ražotāji, kas sadarbojās ar CART, atteicās sadarboties ar IRL. Pirmajā sezonā IRL bija divi čempioni – Skots Šarps un Bazs Kalkinss, kas ieguva vienādu punktu skaitu.

Laika gaitā Džordžam izdevās vienoties ar „General Motors” par astoņu cilindru četru litru dzinēju piegādi, tika izmantotas lētākas šasijas un sacensību sezonas posmu skaits palielinājās.

2003.gadā CART bankrotēja, līdz ar to IRL sērijai pievienojās vairāki CART dzinēju ražotāji, „Chevrolet” pievienojās „Toyoyta” un „Honda”. Sērijai pievienojās arī vairākas bijušās CART komandas, bez tam, sacīkstes notika jau ar nosaukumu „IndyCar Series”. Tika dibināta IRL attīstības līga „Indy Light. 2005.gadā sēriju pameta „Chevrolet” un „Toyota”, kā arī šasiju piegādātāji „Panoz”, līdz ar to IRL de-facto kļuva par monosēriju.

2008.gadā bankrotēja CCWS sērija, kas bija CART pēctece, līdz ar to IRL kļuva par vienīgo Amerikas augstākā līmeņa sacīkšu sēriju auto ar atklātiem riteņiem.

Formāts

Sākotnēji IRL tika izmantotas trīs kvalifikācijas sacīkšu sistēmas – ovālajām trasēm, šosejas tipa trasēm un „Indy500”. Šobrīd visu tipu trasēs piloti piedalās kvalifikācijā, pēc kuras seši labākie aizvada vēl vienu apli, lai noteikti pirmo triju starta rindu kārtību. „Indy500” trasē labākais laiks tiek noteikts summējos četru apļu laiku (2 mēģinājumi).

Visās sacīkstēs, izņemot „Indy500”, startā dalībnieki stājas divās rindās, starta signāls tiek dots, auto atrodoties kustībā. Finiša karogs tiek pacelts pēc noteiktās distances veikšanas, vai divas stundas pēc starta.

IRL sērijā punktus saņem visi dalībnieki, kas piedalījušies sacensībās. Uzvarētājs saņem 50 punktus, otrās vietas ieguvējs – 40 punktus, 32 punktus piešķir par trešo vietu, tālāk, no ceturtās līdz 17.vietai punkti tiek sadalīti šādi - 28-26-24-23-22-21-20-19-18-17-16-15-14-13, no 18.līdz 26.vietai visi saņem 12 punktus, bet zemāk par 26.vietu – 10 punktus. Vēl 2 punktus saņem braucējs, kas bijis sacensību līderis visilgāko laiku, bet vēl punktu saņem kvalifikācijas uzvarētājs.

2009.gada sezonā „IndyCar Series” sacensības sastāvēja no 17 posmiem un tajās piedalījās 13 komandas.

Rekordi

IRL un „IndyCar Series” čempioni

1996 Skots Šarps un Bazs Kalkinss (A.J.Foyt Enterprises un Bradley Motorsports)
1997 Tonijs Stjuarts (Team Menard)
1998 Kenijs Breks (A.J.Foyt Enterprises)
1999 Gregs Rejs (Team Menard)
2000 Badijs Laziers (Hemelgarn Racing)
2001 Sems Hornišs, Juniors (Panther Racing)
2002 Sems Hornišs Juniors (Panther Racing)
2003 Skots Diksons (Chip Ganassi Racing)
2004 Tonijs Kanāns (Andretti Green Racing)
2005 Dens Veldons (Andretti Green Racing)
2006 Sems Hornišs Juniors (Penske Racing)
2007 Dario Frankiti (Andretti Green Racing)
2008 Skots Diksons (Chip Ganassi Racing
2009 Dario Franketi (Chip Ganassi Racing)

Mājas lapa: www.indycar.com

Izmantotie fotoresursi: sustainabledesignupdate.com, topspeed.com.

Pasaules boksa zvaigžņu cīņas par boksa organizāciju tituliem, tajā skaitā supersmagsvaru cīņas par jostām WBO, IBF, IBO, WBC un WBA versijās. Nikolaja Valujeva, Deivida Heisa, brāļu Kļičko un citu pasaules vadošo bokseru cīņas „Viasat Sport Baltic” tiešraidēs.

Boksa mačus komentē: Elviss Mihaiļenko un Aivars Zahārovs.

Bokss ir kontakta sporta veids, kurā speciālā ringā notiek divcīņa starp diviem bokseriem, kuriem rokās ir speciāli cimdi.

Cīņu, kas ilgst no trim līdz 12 raundiem, kontrolē tiesnesis. Cīņa tiek pārtraukta, ja viens no bokseriem ir notriekts gar zemi, un nespēj vairs piedalīties kaujā (nokauts), vai gadījumā, ja viens no bokseriem ir guvis savainojumu, kas neļauj turpināt cīņu (tehniskais nokauts). Ja līdz cīņas beigām tā netika pārtraukta, uzvarētu nosaka tiesneši.

Bokss tiek pieminēts jau šumeru, ēģiptiešu un mīnojiešu reljefos. Dūru cīņas, kas atgādina boksu, tika aizvadītas jau Senās Grieķijas laikā. Par sporta divcīņu bokss kļuva 688.gadā pirms mūsu ēras, kad dūru cīņas pirmo reizi tika iekļautas antīkajās Olimpiskajās spēlēs. Mūsdienu bokss dzimis Anglijā XVII gadsimta sākumā.

Dažās valstīs pastāv boksa paveidi (savats Francijā, lethvejs Mjanmā, „Muay Thai” Taizemē), tāpēc klasisko boksu mēdz dēvēt par „angļu boksu”.

1904.gadā bokss atkal kļuva par olimpisko sporta veidu, bet 1920.gadā pilnībā tika iekļauts Olimpiskajās spēlēs.

Mūsdienās līdzpastāv divi „angļu boksa” veidi – amatieru un profesionālais bokss. Amatieru bokss ir pārstāvēts Olimpiskajās spēlēs, bokseri aizvada trīs līdz četrus raundus, tiem galvā ir speciālas aizsargmaskas, lai samazinātu traumu, nokautu un nokdaunu iespējamību. Daudzi bokseri piedalīšanos Olimpiskajos spēlēs izmanto kā pieredzes gūšanas iespēju turpmākajai profesionālajai karjerai.

Profesionālajā boksā cīņas parasti sastāv no 10 līdz 12 raundiem, lai gan mazāk pieredzējuši bokseri aizvada īsākas cīņas, bet ne mazāk par četriem raundiem. Profesionālajā boksā aizsargmaskas ir aizliegtas, taču tiesnesis var pārtraukt cīņu, ja redz, ka savainojuma dēļ viens no cīņas dalībniekiem nevar vairs turpināt cīņu.

XIX gadsimta beigās ASV un Anglijā tika izveidotas boksa svara kategorijas. Kopumā tika izveidotas astoņas svara kategorijas, taču, ejot laikam, svara kategoriju skaits ir paplašināts līdz 17. Tiesa, amatieru boksā ir tikai 11 svara kategorijas.

Profesionālā boksa supersmagajā svarā bokseru augstākais sasniegums ir čempionu jostas iegūšana. Mūsdienās supersmagās svara kategorijas bokseri cīnās par piecām čempionu jostām:

• Vispasaules bokseru organizācijas WBO versijā – pieder ukrainim Vladimiram Kļičko
• Starptautiskās bokseru federācijas IBF versijā – pieder ukrainim Vladimiram Kļičko
• Starptautiskās bokseru federācijas IBO versijā – pieder ukrainim Vladimiram Kļičko
• Vispasaules bokseru padomes WBC versijā – pieder ukrainim Vitālijam Kļičko
• Vispasaules bokseru asociācijas WBA versijā – pieder anglim Deividam Hejam

Izmantotie fotoresursi: businessweek.com, newsoftheworld.co.uk.

„Viasat Sport Baltic” piedāvā nozīmīgas riteņbraukšanas sacensības ar pasaules labāko riteņbraucēju piedalīšanos no sacensībām visās pasaules malās!

Riteņbraukšanas sacensības komentē: Kaspars Ozers un Arvis Piziks.

Šosejas riteņbraukšana ir viens no velosporta paveidiem, kas tiek aizvadītas uz ceļiem ar cietiem segumiem, braucot ar šosejas divriteņiem. Sacensības dalās sacīkstēs ar grupu startu un individuālo startu.

Šosejas riteņbraukšana ir vispopulārākā un komerciāli vissatīstītākā velosporta disciplīna. Īpaši populārs šis velosporta veids ir Eiropā, kur tiek aizvadītas svarīgākās sacensības: klasiskas vienas dienas sacensības (Milāna-Sanremo; Flandrijas tūre; Parīze-Rubē; Sansebastjānas klasika u.c.), daudzdienu tūres (Parīze-Nica; Šveices tūre; Katalonijas tūre; Vācijas tūre u.c.) un trīs leģendāras Grand-tūres – „Tour de France”, „Giro d’Italia” un „Vuelta a España”.

Šosejas riteņbraukšanas vēsture sākās 1868.gadā, bet pirmā lielā velosacīkstes, „vienas dienas sacensību vecmāmiņa” – Lježa-Bastoņa-Lježa, pirmo reizi tika aizvadīta 1892.gadā. Lielākā daļa šobrīd pazīstamāko un prestižāko sacensību pirmsākumi meklējami XIX gadsimta beigās – XX gadsimtā sākumā.

Pēc Starptautiskās velosipēdistu savienības (UCI) klasifikācijas sacīkstes dalās dažādās kategorijās. No 2009.gada tās augstākās kategorijas sacensības, kas ir UCI pārziņā, ietilpst Pro-tūrē, savukārt sacensības, kas pieder to rīkotājiem, sastāda „Velosporta monumentu” sēriju. Pēc ieņemtajām vietām visās sacensībās, velobraucēji saņemt ieskaites punktus UCI reitingā.

Izmantotie fotoresursi: 43bikes.com, jejamescycles.co.uk.